Videoklipa teksts

FAEF Pilsoņu konventa atklāšana 2021. gada 2. oktobrī

Eiropas valsts iekārta Eiropas vēsturē ir radikāli mainījusies trīs reizes. Taču viena lieta nav mainījusies: Eiropas valstu sistēmu anarhijas raksturs. 

Vispirms viduslaikos valdīja muižnieku savstarpējo cīņu anarhija. Vestfālenes miers 1648. gadā to izbeidza, izveidojot nacionālas valstis, bet, tām turpinot karadarbību, radās nacionālas valsts anarhija. 

Kopš 1951. gada izveidojusies Eiropas Savienības valstu līgumu sistēma ir radījusi līgumu anarhiju. ES dalībvalstis ignorē līgumus, ja uzskata, ka to ievērošana kaitē to nacionālajām interesēm. Populistiskā nacionālisma vadīts, tas ir nopietnu konfliktu avots. 

Eiropas Federālās federālistu alianses Pilsoņu konvents paredz nākamo Eiropas valstu sistēmu - federālas Eiropas Savienotās Valstis, kas balstītos uz federālu konstitūciju un būtu brīva no anarhijas šīs valstu sistēmas ietvaros.

Pašreizējā līgumu anarhija de facto sākās ar 1950. gada 9. maija Šūmaņa deklarāciju. Toreiz Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans ar lielu uzsvaru paziņoja, ka Eiropai jākļūst par federāciju. Taču, neraugoties uz to, ka vairāki izcili domātāji, pirmkārt, tādi cilvēki kā Viktors Hugo un Altiero Spinelli, bija veltījuši savus centienus uz konstitūciju balstītas Eiropas federācijas izveidei, Šūmans uzdeva valdību vadītājiem šo federāciju balstīt uz līgumiem.

Rezultātā Eiropas Savienība tagad pārvalda 27 dalībvalstis no augšas uz leju kā vienota valsts. Taču līgumiem kā šāda veida pārvaldības pamatam nav dvēseles. Valstij līdzīgai sistēmai ir nepieciešama konstitūcija. Ar īstu trias politica, kas tiek uzturēta līdzsvarā ar kontroles un līdzsvara mehānismiem. 

Ļaujiet man atgriezties divus gadsimtus atpakaļ, lai ieskatītos vēsturiskā perspektīvā. 1787. gadā 55 Filadelfijas Konventa locekļi izmeta atkritumu urnā "Konfederācijas statūtus", kas bija jāturpina saistīt 13 štatus, bijušās britu kolonijas. 

Kāpēc viņi to darīja? Tāpēc, ka jau tolaik bija skaidrs, ka valstu grupas pārvaldība ar līgumu ir sistēmiska kļūda. Tiem, kas par to šaubījās, Džeimss Medisons un Aleksandrs Hamiltons sniedza rupju atmodu, jo viņi "Federālistu dokumentos" nežēlīgi atmaskoja sistēmiskās kļūdas, kas saistītas ar līgumu slēgšanu.  

Filadelfijas Konvents ignorēja pilnvarojumu labot līguma kļūdas un izstrādāja pasaulē pirmo federālo konstitūciju. Robertam Šūmanam un viņa padomniekam Žanam Monē tas bija jāzina. 

Šūmanam vajadzēja pieprasīt, lai tiktu izveidota federāla Eiropa ar konstitūciju. Konstitūcija ir dvēsele, kas ietver cerīgas un drošas līdzāspastāvēšanas pamatprincipus. Konstitūcijas neesamība vai tās slikta konstrukcija ir kā māja, kas uzbūvēta uz kustīgajām smiltīm. Vai ar plaisām pamatos. Žurkas un tarakāni atrod spraugas un izplata savas slimības. 

Tāpēc Eiropas Federālā Eiropas federālistu alianse noraida uz līgumiem balstītu Eiropas Savienību un, tāpat kā Filadelfijas Konvents, cenšas izveidot federālu konstitūciju kā pamatu federālām Eiropas Savienotajām Valstīm.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) 15. septembrī sniedza paziņojumu par stāvokli Eiropas Savienībā. Tās virsraksts bija: "Stiprināt Savienības dvēseli". 

Dvēsele? Eiropas Savienību vada administratoru oligarhija, nevis tautas parlamentārā demokrātija. Ar no augšas lejup vērstām saistošām direktīvām - bez vienotas politiskās atbildības - ES grauj dalībvalstu suverenitāti un noved tās līdz asimilācijas, nevis integrācijas procesam, vienlaikus saglabājot savu individualitāti. 

Šajā ziņojumā par stāvokli Eiropas Savienībā arī nav izdarīti secinājumi no vēstures. Pēc 1787. gada divdesmit sešas citas valstis sekoja Amerikas piemēram. Kopā tajās tagad dzīvo 42% pasaules iedzīvotāju. 

Neskaitāmie sociālo grupu mēģinājumi federalizēt Eiropu vienmēr ir saskārušies ar politisku pretestību. Cena, ko Eiropai par to ir nācies maksāt, ir briesmīga.

Dažreiz man jautā: "Vai Eiropas Savienība arī dara labas lietas?" Tas ir nepareizs jautājums. 

Pareizais jautājums ir šāds: "Ja Eiropas Savienotās Valstis būtu izveidotas uzreiz pēc 1787. gada, vai mums būtu bijuši postošie Napoleona kari, kari starp Vāciju un Franciju, kas noveda pie Pirmā pasaules kara, un 1919. gada neveiksmīgā Versaļas miera līguma un uz līgumiem balstītās - un tāpēc bezspēcīgās - Nāciju līgas rezultātā - Otrais pasaules karš? 

Vai Grieķijas, Spānijas un Portugāles iedzīvotāji būtu cietuši gadiem ilgas fašistu diktatūras? Vai Balkānu valstis būtu tikušas saplosītas reliģiski motivētos karos?" 

Un ģeopolitiski ārpus Eiropas? Vai Korejas karš, Vjetnamas karš, iebrukumi Irākā un Afganistānā, Krievijas veiktā Gruzijas un Ukrainas daļu zādzība būtu notikuši, ja Eiropa būtu bijusi federāla valsts ar autoritatīvu ģeopolitisko pozīciju? 

Vai Tuvo Austrumu konflikts būtu varējis rasties un attīstīties tik dramatiski pēc 1948. gada, vai arī Palestīna un Izraēla jau sen būtu bijušas Eiropas federācijas dalībvalstis vai asociētas partneres? 

Vai Amerika, Apvienotā Karaliste un Austrālija būtu noslēgušas neseno Aukus paktu, lai pakļautu Ķīnu? Paktu, kas, šķiet, vēsta par jaunu pasaules kārtību kā "Anglo aliansi"? 

Kā ir ar ES bezspēcību cīņā pret nabadzību, bērnu darbu, analfabētismu, bezpajumtniekiem, bēgļiem, rasismu, korupciju, alkatību, globālo sasilšanu, globālo sasilšanu, vakcinācijas trūkumu pasaulē pret Kovid pandēmiju, ekonomisko nevienlīdzību, verdzību, badu un maldinošām sazvērestības teorijām? Cik daudz dvēseles ir politikā, kas imigrantus spiež atpakaļ jūrā?

Vai ir tik grūti saprast, ka Eiropas Savienības bezspēcības pamatā ir līgumu anarhija?

Realitāte ir tāda, ka finansiālās un materiālās intereses ir izspiedušas vērtību izjūtu. Un Eiropas Savienība ir tikai nacionālo interešu kopums. Kā politiska kopiena tā ir bez dvēseles, bez prāta un bez varas. Tā ir tikai tehniska, birokrātiska, ekonomiska savienība. 

Tai trūkst ne tikai spēkā esoša konstitucionāla pamata, uz kura balstīties, lai pieņemtu ikvienam saistošus lēmumus, bet tai trūkst arī morālo vērtību pamata, piemēram, saiknes starp cerību un laimi, taisnīgumu un solidaritāti. 

Eiropas Savienībai nav politiski-filozofiska pamata tādām vērtībām kā taisnīgums, brīvība, māksla un kultūra, kas ir nepieciešami iedvesmas avoti humānai pilsonībai. Šādu pamatu var izteikt tikai konstitūcijā, un tieši tāda Eiropas Savienībai trūkst.

Alberts Einšteins reiz teica: "Tie, kas rada problēmas, nav tie, kas var tās atrisināt. Tas diskvalificē ES vadītājus kā problēmu risinātājus. Ir jāuzstājas citiem cilvēkiem, īpašiem cilvēkiem, kuri ar nepatiku pret administratīvo oligarhiju un mīlestību pret tautas pārstāvību demokrātiskā federālā valstī domā, lasa, studē un izmanto savas zināšanas, lai dotu Eiropai dvēseli, pēc kuras tā ir ilgojusies 200 gadus. Federālas konstitūcijas dvēseli. 

Mēs neejam ielās ar karogiem, neceļam barikādes, nevēršamies pret valdības ēkām. Eiropas Federālās federālistu alianses pilsoņu konventa pamatā ir lietišķā zinātne un morālā atbildība. 

Mūsu Konvents gatavojas pilnveidot federālās konstitūcijas projektu un piedāvāt to tautai ratificēt, līdzīgi kā to darīja Filadelfijas Konvents. Kā federālas valsts sistēmas juridiskais pamats, kas kalpotu par pamatu pasaules federācijai, pamatojoties uz Zemes konstitūciju, kuras mērķis ir aizstāt uz līgumiem balstīto Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmu. 

Kad Pilsoņu konventa locekļi - kā federālās konstitūcijas dibinātāji - pēc desmit gadiem atskatīsies no federālās Eiropas uz mūsdienām, viņi nesapratīs, kā vispār varēja pastāvēt uz līgumiem balstīta Eiropas Savienība.

Tagad var sākt preambulas izskatīšanu. Grozījumi šajā konstitūcijas daļā jāsaņem divu nedēļu laikā, izmantojot citizensconvention@faef.eu. Konventa procedūra ir atrodama tīmekļa vietnē diskusiju forumā (www.faef.eu). 

Eiropas Federālās Eiropas Federālistu alianses valdes vārdā es paziņoju, ka Pilsoņu konvents ir atklāts.